Saldumu karalis
Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6. septembrī
Zaubes pagasta Inģistēnos.
V. Ķuze nāk no lauku sētas. Reiz tas bijis mundrs Vidzemes zēns, attapīgs, gaišu galvu, kustīgs kā zivs ūdenī. 
Ģimene un vide veicināja viņa prasmes, spēju uzņemties iniciatīvu un prast dažādus amatus. Viņš iemācījās pīt salmu cepures, sakņu vācelītes un klūdziņu kurvīšus. Viņš sekoja darbarīku gatavošanai, skrodera šūšanas prasmei, iemācījās no brāļa iesiet grāmatas.
Darba gaitas uzsāka 1892. gadā kā palīgskolotājs.
Turpmākajos darba gados četrpadsmit gadu garumā aizritēja O. Erbes vīļu fabrikas kantorī ieņemot dažādus amatus un uzkrājot bagātīgu pieredzi.
1910. gadā nolemj likt lietā tēva mājās iegūto maiznieka amatu un atver maiznīcu un konditoreju, ar to uzsākot savas uzņēmēja gaitas.
Līdzgaitnieku liecībās V. Ķuze palicis kā līdzsvarots, iecietīgs un draudzīgs cilvēks. Pat sarežģītās situācijās, kad cilvēki mēdz nonākt izmisumā, Ķuze nezaudē skaidru domu un skatu, neļaujas bezcerībai, bet rīkojas un tic labvēlīgai izejai, protams, maksimāli patērējot savus spēkus un darbu.
„Mēs strādāsim un – strādājam”. Tā ir viņa atbilde pārbaudījumu gadījumos pašam sev un citiem, kas šaubas par nākotni. Šie skarbie vārdi iznīcina katru pagurumu un rada prieku.
Ķuzes dzīves likums – enerģija, kvalitāte, labsirdība. Viņš prot novērtēt laiku, lieki to netērē – nepavada dīkās sarunās un neapmeklē tukšus pasākumus. Viņam patīk izvirzīt uzdevumus, analizēt jautājumus, nopietni pārdomāt situācijas, rīkoties un panākt vislabāko rezultātu.
Ķuze atbalsta katru derīgu un labu pasākumu, tādējādi pavadīdams laiku kopā ar ģimeni vai veltot laiku savām interesēm, kā arī radot iespēju fabrikas darbiniekiem no darba brīvo laiku pavadīt dažādās interesantās nodarbēs. Ķuze bija pazīstams arī kā atsaucīgs un dāsns ziedotājs. No labiem darbiem gandarījumu gūst gan viņš pats, gan tie cilvēki, kam sagādāts prieks un izklaide.
